2020. gadā rīdzinieks Boruhs Ravdins dāvināja muzejam 20 priekšmetus, kas saistīti ar ārstu Mihailu Maksimoviču (1867–1923), kurš Rīgas jūrmalā izveidoja divas ārstniecības iestādes.
M. Maksimovičs absolvējis Harkivas Universitātes Medicīnas fakultāti. Zināšanas pilnveidojis Parīzē pie mūsdienu neiroloģijas pamatlicēja, profesora Žana Martina Šarko (1825–1893). Par galveno darbības virzienu Maksimovičs izvēlējās kurortoloģiju.1906. gadā viņš Rīgas jūrmalā, Edinburgā (Dzintaros) uzcēla ūdensdziedniecības iestādi, bet 1908. gadā – sanatoriju. Rīgas jūrmalas klimatiskie apstākļi un pielietotās ārstnieciskās metodes nodrošināja Maksimoviča pacientiem iespēju ārstēties un atpūsties visa gada garumā. Abas iestādes bija ļoti populāras. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Maksimoviču ģimene evakuējās uz Maskavu. Pēc atgriešanās Latvijā tika atjaunota ārstniecības iestāde Edinburgā, bet jau 1923. gada 23. septembrī M. Maksimovičs pēkšņi mira savā dzīvoklī Rīgā, Alberta ielā. Maksimoviču īpašumu Edinburgā 1928. gadā pārdeva ūtrupē.
Mihailam Maksimovičam ar sievu Katrīnu bija trīs meitas – Valentīna, Tatjana un Katrīna. Ir zināms, ka Tatjana (1900–1970.–80. gadi) rakstījusi krievu literatūras mācību grāmatas un mācījusi franču valodu, bija precējusies ar francūzi Marisu. Katrīna (1905–1980) apprecējās 1933. gadā ar Latvijas armijas pulkvedi Aleksandru Konradi-Kondrašovu (1881–1955). Viņiem piedzima dēls Mihails (1941–2014), kurš bija pazīstams ihtioloģijas zinātnieks. Konradi-Kondrašovu ģimenes arhīvā bija saglabājušies Maksimoviču ģimenes foto un ārsta Mihaila lietotie medicīnas instrumenti.
Boruhs Ravdins saņēma ārsta Maksimoviča lietas no sava paziņas Vladimira Kuzeņecova ar lūgumu nodot tās Jūrmalas muzejam. V. Kuzņecovs 20.gs. 60. gados mācījās franču valodu pie Tatjanas Maksimovičas un vēlāk satika M. Maksimoviča mazdēlu Mihailu Konradi-Kondrašovu, kurš V. Kuzņecovam kā mediķu profesijas pārstāvim nodeva savas ģimenes relikvijas.
