2019. gadā Jūrmalas muzejs no mākslas galerijas “Jēkabs” iegādājās zīmējumu “Interjers”, kas tapis 20.gs. 50.–60. gados. Tā autors ir mākslinieks Ādolfs Zārdiņš (1890–1967), kurš no 1937. gada līdz sava mūža beigām dzīvoja Majoros, Jaunā ielā. Viņš visu dzīvi veltīja mākslai, bet plašāka sabiedrība Ādolfu Zārdiņu iepazina tikai pēc 1997. gada.
Dzimis Rīgā, audzis lielā ģimenē ar brāli un četrām māsām. Agri sācis zīmēt un gleznot. Pirms Pirmā pasaules kara, jau pēc tēva nāves, māte ar bērniem pārcēlās uz Vitebsku, kur viņi pieredzēja revolūciju un pilsoņu karu. Mākslinieks Vitebskā pārdzīvoja arī savu lielo mīlestību. Tās dēļ pat gribēja palikt Krievijā, tomēr saglabāja uzticību ģimenei, kas 1920. gadā atgriezās Rīgā. Visi viņa Vitebskas laika darbi ir gājuši bojā.
Ā. Zārdiņš māksliniecisko izglītību ir ieguvis pašmācības ceļā, patstāvīgi studējot literatūru par mākslu, zinājis krievu, vācu, angļu un franču valodu. 20.gs. 30. gados apmeklējis Neatkarīgo mākslinieku vienības studiju un kandidāta statusā ar akvareļiem un temperas gleznojumiem piedalījies trijās tās rīkotajās izstādēs. 1937. gadā vēlējies iestāties Neatkarīgo mākslinieku vienībā, bet saņēmis atteikumu. Pēc šī noraidījuma viņš atmeta cerības būt saprastam un pieņemtam un nekad vairs necentās piedalīties izstādēs. Tajā pašā gadā Ā. Zārdiņš pārcēlās no Rīgas uz ģimenes īpašumu Majoros, kur dzīvoja savrupībā. Viņš fanātiskā neatlaidībā zīmējis, gleznojis, lasījis un rakstījis īpatnēju dienasgrāmatu.
Spriežot pēc mākslinieka piezīmēm, 20.gs. 40. gados nereti strādājis badā, aukstumā, bez piemērotiem materiāliem. Pēdējos dzīves gados Ā. Zārdiņš slimoja, nomira kā neatzīts mākslinieks. Pēc nāves 30 gadus dzīvojamās mājas bēniņi glabāja viņa dzīves un daiļrades noslēpumu. 20.gs. 90. gadu beigās radinieki nodeva atklātībai Ā. Zārdiņa radošo mantojumu. Pēc pirmās piemiņas izstādes Rīgā 1998. gadā mākslas speciālisti atzina, ka tā ir neparasta un jauna lappuse latviešu mākslas vēsturē. Sekoja izstādes Vācijā, Maskavā, Itālijā, Bukarestē, mākslinieka darbi parādījās arī Sotheby’s un Christie’s izsolēs.
Mākslinieks darinājis galvenokārt nelielas, bet sarežģītas figurālas kompozīcijas dažādās tehnikās, visbiežāk temperā, akvarelī uz papīra vai kartona. Sižetos dominē klasiskās tēmas (vēsture, mitoloģija, reliģija, erotika), taču to interpretācija parasti ir alegoriska, asociatīva, subjektīva un bieži paradoksāla gan stilā, gan saturā.
