Ekspozīcija “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.–20.gs.”

Jūrmalas muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.–20.gadsimtā” atklāta 2008.gada 19.jūnijā. Ekspozīcija veltīta kūrortu vēsturei, aplūkojot kūrortu kā kultūrvēsturisku fenomenu un uzsverot tā nozīmīgumu Jūrmalas pilsētas izveides un attīstības vēsturiskajā gaitā. 

Ekspozīcijā atainota pirmo peldvietu izveidošanās 18.gs. beigās, kad Eiropā popularitāti ieguva jūras peldes, ūdensdziedniecības kūrorta pirmsākumi Ķemeros 19.gs. sākumā, šo kūrvietu uzplaukums 20.gs. sākumā un attīstība pirmās Latvijas Republikas laikā, kā arī Jūrmala padomju periodā. Muzeja apmeklētāji var aplūkot dažādu laikmetu peldkostīmus, vasarnīcu interjera un sadzīves priekšmetus, tērpus, unikālas pastkartes, fotogrāfijas un dokumentus.

2008. gadā ekspozīcijas izstrādes un izveides komanda bija toreizējā Jūrmalas muzeja galvenā vēstures speciāliste Inga Sarma (koncepcija un saturs) un muzeja krājuma nodaļas darbinieki toreizējās galvenās krājuma glabātājas Ineses Helvigas vadībā (priekšmetu atlase un sagatavošana eksponēšanai). Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam un restauratoru Ievas Baļļas, Uģa Baļļas, Vitas Boganas, Ivetas Priedes un Kristīnes Riekstiņas atsaucībai, ekspozīcijas vajadzībām tika restaurēti vairāki muzeja priekšmeti. Sadarbībā ar Jūrmalas Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centru un mākslinieku Andreju Petrovu tika izveidots vēsturiskās Majoru dzelzceļa stacijas ēkas makets.

Īpaša vieta kūrortu vēstures izklāstā un interpretācijā atvēlēta muzeja digitālajai ekspozīcijai. Tā palīdz šķērsot laika robežas un parāda to, ko tagadnē redzēt vairs nav iespējams: peldēšanos no peldu laipām vai peldu ratiem, vēsturiskos Jūrmalas koncertdārzus un ēkas, kuru vairs nav, vannu procedūras Ķemeru peldu iestādē. Dokumentāli kadri un atbilstoša mūzika aicina iejusties dažādos laikmetos. Muzeja digitālā ekspozīcija sastāv no trīs daļām. Autori – SIA “Dd studio” un biedrība “Dd laboratory”, kuru kopīgie projekti vairākkārt guvuši starptautisku atzinību.

Muzeja vēstures ekspozīcijas dizaina koncepciju, apgaismojuma dizainu un grafisko dizainu izstrādāja un realizēja SIA “H2E” tās līdzdibinātāju un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ingūnas un Holgera Eleru vadībā.

Ekspozīcijas finansējumu nodrošināja Jūrmalas valstspilsētas administrācija (tolaik - Jūrmalas pilsētas dome).

Izstāde Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu

“Nepacietībā plikajām kājām sataustīt saulainās dienas sakarsētās smiltis un veldzējošo jūru, esi devies ceļā uz Jūrmalu, tāpat kā vēl paprāvs bariņš atpūtas kārotāju. Sakravājis bagāžu ar visu nepieciešamo vasarnieka iedzīvi, iesēdies ratos, kuģītī vai varbūt vilciena vagonā, šoreiz lepni izvēloties sēdēt pirmajā, nevis trešajā klasē. Ko tik ceļā neieraudzīsi!”

Izstāde iekārtota, aicinot tās apmeklētāju šķietami iespraukties drūzmainajos, atpūtniekiem pilnajos transporta līdzekļos un piedzīvot ceļu uz Jūrmalu cauri laikam. Tiec pie biļetes, nenokavē braucamo un varbūt kādam pār plecu ieraudzīsi tik ilgi gaidīto satikšanos ar jūru! Atpūtnieku sadzīviskajai burzmai, ratu klaboņai un vilciena sliežu ritmiskajiem klaudzieniem pa vidu var gadīties nejauši sadzirdēt kādu svešu sarunu. Tik esi uzmanīgs – nesamin kaimiņa zemeņu pauniņu, cenšoties izgrozīt savu zvilni un saulessargu laukā pa vilciena durvīm!

Audiovizuālajā telpā ar dažādām maņām – ar dzirdi, redzi un ar taktilu pieredzi – būs iespēja iejusties brauciena noskaņās, vienlaikus izzinot, cik atšķirīgs dažādos periodos bijis ceļš uz Jūrmalu – pajūgu, tvaikoņu un vēlāk dzelzceļa satiksmes laikmetā. Izstādē ietvertā videoprojekcija ļaus iegrimt garāmslīdošajos, kaleidoskopiskajos skatos, kādi paveras no vilciena vagona loga, mērojot ceļu Rīga–Dubulti, bet skaņas ainava veidos autentiski dzīvu sajūtu pieredzi.

Izstāde kompozicionāli veidota kā ceļš no sākumpunkta – vai tā būtu kuģīšu piestātne vai dzelzceļa biļešu kase – līdz kārotajam galamērķim, piejūras kūrortpilsētai, braucienā piedzīvojot dažādas "pieturvietas".

Izstādes koncepcija un realizācija: Franciska Anna Beļāne, Kaspars Eglītis, Grieta Vītoliņa

Konsultanti vēstures jomā: Inta Baumane, Aldis Pūtelis, Līga Strazda

Projekta vadītāja: Guna Kalnača

Foto: Līva Priedīte

Izstādi atbalsta: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds