No 9. jūlija līdz 13. septembrim Bulduru Izstāžu namā (Muižas iela 6, Bulduri) būs skatāma izstāde “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē”, kas veltīta jūrmalniecei Katrīnai Reinovskai (1845–1923) – autodidaktei un pirmajai latviešu dzejniecei sievietei, kuras dzejoļi izdoti drukātā grāmatā. Viņas dzejas krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” (1875) mūsdienās kļuvis par bibliogrāfisku retumu.
19. gadsimta izskaņā sievietes pozīcija Latvijas sociālajā un kultūras dzīvē vēl tikai veidojās. Katrīnas Reinovskas debijas krājums ir būtisks veikums laikmeta literārajā kopainā. Dzejnieces darbības un dzīvesgājuma aktualizēšana bagātina skatījumu uz sieviešu pārstāvniecību kultūrā un sabiedrībā, vienlaikus paplašinot Jūrmalas kultūrvēsturē nozīmīgu personību loku.
Katrīnas Reinovskas krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” bija pirmā bezdelīga latviešu rakstniecībā, kam, kā grāmatas ievadā novēlēja tās redaktors Lapas Mārtiņš, būtu jāiedvesmo “citas tautietes latviski just un domāt” un pievērsties literārajai darbībai. Mūsdienās latviešu literārā telpa bez sievietes balss nav iedomājama – tā ir dabiska, pašpietiekama un stilistiski daudzveidīga. Taču kādai vajadzēja būt Pirmajai.
Izstāde veidota kā simboliska, poētiska telpa, veltījums Katrīnas Reinovskas dzejas tēlainībai, vienlaikus iezīmējot atsevišķus motīvus, kas saistās ar viņas biogrāfiju.
Domājot par Katrīnas Reinovskas vietu Latvijas vēsturiskajā kultūrtelpā – kā tas ir, “būt pirmajai”, darīt to, ko savā laikā vēl nav izdarījusi neviena cita pirms viņas, – piedāvāta metaforiska “dzejnieces istaba”. Tā simboliski atsaucas uz angļu rakstnieces Virdžīnijas Vulfas (1882–1941) “savas istabas” konceptu, kurā skatītas sievietes iespējas rakstniecībā, vēsturiski atšķirīgā izglītības pieejamība. Katrīna Reinovska, Bulduru iedzīvotāja, senas upes zvejnieku dzimtas pēctece, īstenoja savu debiju dzejā laikā, kad, piemēram, topošā Aspazija vēl bija tikai maza meitene.
Katrīnas Reinovskas telpas noskaņu iedvesmojusi laikmeta estētiskā gaume un viņas lirikas tēlainība. Ekspozīciju papildina arī nosacīti ārpasaules tēli: dzejnieces tuvās apkārtnes reālijas, zvejas atribūtika un jūras tuvums.
Izstādē eksponēti priekšmeti no Jūrmalas muzeja, Latvijas Universitātes bibliotēkas, Bauskas muzeja, muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem, kā arī no privātkolekcijām.
Izstādi papildinās arī pavadošo pasākumu programma. Tās ietvaros paredzētas spiesto ziedu un cianotipijas meistarklases, Endīnes Bērziņas un Jurģa Lūša muzikālais notikums “Nepasakāmais”, kā arī Elzas Vildaus audio instalācija.
Izstādes autori Līvija Baumane-Andrejevska un Ernests Sviklis, māksliniece Signija Joce, skaņas ainavu veidojis Rihards Zelezņevs. Katrīnas Reinovskas dzejas audio lasījumus ierunājusi Agate Marija Bukša, bet atdzejojuma autors angļu valodā – Lauris Veips.
Izstādes atklāšana 9. jūlijā pl. 17.00.