No 6. novembra līdz 2027. gada 10. janvārim Jūrmalas muzejā skatāma Arņa Martinelli izstāde "My-thos/Mīti". Fonētiskā līdzība starp “mythos” un populāro “me too” vērš uzmanību uz to, ka paši varam būt mīta sastāvdaļa, taču varoņu izvēle, sižeta turpinājums un rezultāts būs atkarīgi no katra spējas izprast konkrētā procesa būtību, un spējas to realizēt savā pasaulē. Tā pamazām atgriezeniskais process ved pie mūsu pašu “mitoloģizēšanās”. Parādīsies jaunas nianses, rakursi, taču mīta pirmtēls neizzudīs, attīstoties simtiem un tūkstošiem veidos. Būtiskākais ir nenovirzīties no pamatidejas un realizēt konkrēto mītu, ko cilvēks ir saņēmis kā ceļazīmi savām turpmākajām gaitām. My-thos – Me too.
Mākslinieks rekonstruē nozīmīgākos Eiropas kultūras mītus, pasniedzot tos kā triju personu mijiedarbību nedaudz paradoksālā, postromantiski ironiskā veidolā. Katrs tēls slēpj vai daļēji atklāj savu stāstu, taču to saspēle piefiksēta robežsituācijā, kādā tiem svarīgā brīdī. Mākslinieka skatījumā šie naratīvi ir veidojuši un joprojām veido cilvēka apziņas un pasaules uztveres formēšanās metareflektisku fonu.
Figūras tēlotas kā atdzīvojušās skulptūras, kuru atveidošanā izmantoti gan grafiski, gan gleznieciski paņēmieni. Kompozīcijas nevar uzskatīt par gleznām, jo autors šoreiz apzināti ignorē klasiskos glezniecības principus, lai lielizmēra grafikas vai plakāti precīzāk atklātu idejas strukturālās pamatvērtības. Darbu ekspresija un disonējošie akcenti palīdz izteikt sākotnējo ideju vēstījumus. Konfliktu prioritātē dominē humānisma virsvērtība.
Jāatzīmē, ka šis nav mitoloģijas atšifrējums vai paskaidrojums, jo mītos vienmēr klātesošs ir neizskaidrojamais, nojaušamais, ko skatītājs–klausītājs var rekonstruēt tam aktuālo tēlu sistēmā. Mīti nav tikai pagātne, tie dzīvo mūsu zemapziņā un veido realitāti, kurā mēs paši esam to dalībnieki.
Iekļaujoties mītu valodā un attīstot esošos, varam nonākt pie jaunas mītiskās realitātes atziņas. Saprotot šo valodu, spējam komunicēt un attīstīt alegorisku, tēlainu, bet tikpat reālu kultūrvidi, kāda tā bija seno mītu radītājiem. Jaunie mīti būtu pagātnes tēlu metamorfozes citu uzdevumu priekšā. Kultūras pārmantojamība ir iespējama, ja mīti turpinās un mēs paši kļūstam par nākotnes mītu realizētājiem savā apziņā.
Multimākslinieks Arnis Martinelli (1973) ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, izstādēs piedalās kopš 1995. g., sarīkojis vairākas personālizstādes, tostarp 2025. gadā “Mitoloģija. Rekonstrukcija” Talsu novada muzejā, 2024. gadā – “Baletomānija” izstāžu zālē “Jūras vārti” Ventspilī, 2023. gadā – “Ariadne” Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Ir piedalījies desmitiem grupu izstādēs, starptautiskās biennālēs, ieguvis vairākas atzinības Latvijā un ārzemēs. Nesen uzstādījis kompozīciju “Sv. Miķelis un krītošie eņģeļi” (2025) Vārmes Svētā Miķeļa baznīcā. No 1998. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis mākslinieku rezidencēs Sicīlijā (2025), Japānā (2026). Aktīvi darbojas stājmākslas, grafiskā dizaina un autormūzikas segmentos. Ierakstījis un izdevis vairāk nekā desmit savas mūzikas albumus.