Sestdien, 14. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Aspazijas mājā notiks Puzuru meistarklases.
Puzuri – dažādu formu vērumi no niedrēm, rudzu vai kviešu salmiem, olu čaumalām, zosu spalvām un ēveļskaidām – Latvijā, kā arī Ziemeļeiropā un Viduseiropā ir pazīstami jau sen, un to sākotnējā nozīme sakņojas pirmskristietības tradīcijās. Tie ir arī starp senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem Latvijā un simbolizē prieku par gaismas un saules atgriešanos. Puzuri palīdzēja pārlaist tumšo gadalaiku, bet Lieldienās vai vasaras saulgriežos tos sadedzināja, lai kopā ar tiem sadegtu viss sakrātais ļaunums. Katru gadu puzurus darināja no jauna, turklāt ne tikai saulgriežiem, bet arī daudziem citiem godiem.
Puzuru meistarklases notiks sestdien, 14. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Aspazijas mājā, Z. Meierovica prospektā 18/20.
Ķistu darināšana
Ķists ir viens no senajiem svētku rotājumiem, ar ko greznoja telpas. Tāpat kā citus puzurus, to sien pie griestiem tā, lai tas brīvi grieztos. Ķistus darināja no salmiem – īpaši skaisti un zeltaini mirdzoši tie esot bijuši no auzu salmiem – un rotāja ar nelieliem košas dzijas pavedieniem vai lupatiņām. Mūsdienās visbiežāk izmanto krāsainu dziju.
Inetas Sproģes meistarklasē varēs strādāt ar ķistu tradicionālo materiālu – salmiem – un iemācīties darināt ķista saulīti.
Austo puzuru darināšana
Austie puzuri ir viens no virteņu veidiem. Garās virtenes auž, izmantojot vilnas dzijas velkus, celu dēlīšus un salmus, un tajās veidojas spirālveida salmu vijumi. Virtenes var iekārt pie griestiem vertikāli vai izkārtot telpā horizontāli. Tās kāra gan istabas stūros, gan vidū, lai tās ar savu griešanos savāktu sevī visu ļauno un attīrītu telpu.
Agnijas Saprovskas meistarklasē varēs apgūt austo puzuru darināšanu, strādājot komandā.
.