Pētnieka sleja
Ārsta Otto Hūna (1764–1832) sagatavotais Slokas–Ķemeru apkārtnes plāns ar iezīmētiem dziedniecības avotiem Ķemeru apkaimē. Ķemeri, 1822. gads. LVVA, 6810. f., 1. apr., l. 91
1818. gadā Ķemeru sēravota ķīmisko sastāvu pētīja arī pirmais latviešu izcelsmes dabaszinātnieks, Tērbatas universitātes profesors Dāvids Hieronīms Grindelis (1776–1836), kurš apstiprināja to dziednieciskās īpašības. Tas bija viens no veicinošiem faktoriem veidot šeit kūrvietu. Pirmo peldu iestādi pie sēravotiem uzcēla 1825. gadā.
Ķemeru kūrorta administratīvā ēka “Direktora nams”, bijusī Ķemeru minerālūdens pārvaldes ēkas. Ķemeri, 20. gs. sākums. Fotogrāfs nezināms. Jūrmalas muzeja krājums
Bārbeles sēravots. Bārbele, 1934. gads. Fotogrāfs nezināms. Bārbeles pagasta bibliotēkas krājums
19. gadsimta sākumā tika konstatēta sērūdeņraža koncentrācijas samazināšanās Bārbeles avota ūdenī un tā popularitāte sāka mazināties. Neskatoties uz nelielo kūrviesu skaitu un nepietiekamo labiekārtotību, Bārbeles kūrorts turpināja periodiski darboties līdz pat Otrajam pasaules karam.
Baldones vannu iestādes ēka. Baldone, 20. gs. 30. gadi. Fotogrāfs Kārlis Bļodnieks, Baldonē. Jūrmalas muzeja krājums
Baldones sēravota ūdens tika izmantots dažādu slimību ārstēšanai – sākot ar ādas slimībām, zarnu parazītiem, sifilisu un neirastēniju, līdz buboņu mērim un paralīzei. Pirmais pastāvīgais sezonas ārsts Baldonē bija Heinrihs Biders (1783–1833), kurš kūrortā sāka strādāja no 1810. līdz 1826. gadam. No 1826. līdz 1840. gadam Baldonē strādāja medicīnas doktors Karls Bursi (1791–1870). 1818. gadā Baldonē tika uzcelta labiekārtota vannu iestāde ar 30 koka vannām un 6 dzīvojamām istabām, bet 1828. gadā vannu skaits palielinājās līdz 50. Viesiem bija pieejamas gan aukstas, gan siltas sērūdens peldes.
Ķemeru sēravots ar paviljonu. Ķemeri, 1908. gads. Fotogrāfs nezināms. Jūrmalas muzeja krājums
Ķemeru peldiestāde. Attēls no grāmatas: Magnus, Gottfried Heinrich von. Kurze Darstellung des Badeortes Kemmern in Livland. Rīga, 1838. gads. LNB krājums
Ķemeru peldiestādes ēkas shematiskais plāns. Attēls no grāmatas: Magnus, Gottfried Heinrich von. Kurze Darstellung des Badeortes Kemmern in Livland. Rīga, 1838. gads. LNB krājums
Pirmais pastāvīgais ārsts Ķemeros – Gotfrīds Magnuss (1800–1861) tur sāka strādāt 1840. gadā. Jaunatklātais Ķemeru kūrorts Rīgas jūras līča piekrastē strauji attīstās, jo spēj piedāvāt kūrviesiem lielākas ērtības un izklaides iespējas.
Sērūdens paraugu ņemšana Ķemeru sēravotā. No labās puses Ķemeru kūrvietas direktors Aleksandrs Lozinskis (1868–1961) kopā ar prof. Vladimiru Sadikovu un viņa asistenti Zujevu. Ķemeri, 1914. gads. Fotogrāfs nezināms. Jūrmalas muzeja krājums
1904. gadā par Ķemeru kūrvietas direktoru kļuva Aleksandrs Lozinskis – zinātniskās balneoloģijas pamatlicējs Krievijā. Aleksandrs Lozinskis 1887. gadā ar izcilību absolvēja Pēterburgas Kara medicīnas akadēmiju, piecus gadus strādāja par ārstu uz Sibīrijas dzelzceļa, rediģēja „Ārstu avīzi” un vasaras sezonās strādāja Kislovodskas kūrortā. A. Lozinskis vadīja Ķemeru kūrorta darbu līdz Pirmajam pasaules karam, kad tika iesaukts karadienestā. Pēc Pirmā pasaules kara A. Lozinskis strādāja Pjatigorskas Balneoloģijas institūtā.
Aleksandrs Lozinskis. Balneologiya prakticheskogo vracha. I Obshaya balneologiya i balneoterapiya [Praktizējošā ārsta balneoloģija. 1. daļa. Vispārējā balneoloģija un balneoterapija]. Petrograda, 1916. gads. Jūrmalas muzeja krājums
Aleksandra Lozinska darbības laikā tika veikta nopietna kūrorta dziedniecisko faktoru izpēte un uzsākti eksperimentāli pētījumi, kā rezultātā tika radīta zinātniski pamatota minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu dziednieciskās iedarbības teorija. Šajā pētniecības darbā lielu ieguldījumu deva krievu bioķīmiķis profesors Vladimirs Sadikovs (1874–1942). Veiktā pētniecības darba rezultātā 1916. gadā tika izdota grāmata „Praktizējoša ārsta balneoloģija”.
Elektriskais tramvajs pie Ķemeru peldiestādes ēkas. Ķemeri, 20. gs. sākums. Fotogrāfs nezināms. Jūrmalas muzeja krājums
Publicēts: 20.02.2026.
Dalīties ar šīs lapas saturu!
Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.